Jaunumi (vecākiem)

Maija Dedele
(08.05.1951. – 22.04.2021.)

 

Uz spārniem dzērves nes jau pavasari,
Un saulē sniegpulksteņi zied.
Un ir tik skumji, ir tik smagi,
Ka tieši tagad tev bij` jāaiziet.
/J.Ziemeļnieks/

Maija Dedele dzimusi 1951. gada 8. maijā Viļānos, kur pavadīja arī skolas gadus. Jau no agras bērnības Maijas mūžs saistījās ar mūziku, kopš 1962. gada viņa mācījās Viļānu bērnu mūzikas skolā, paralēli mācoties Viļānu vidussskolā. Pēc vidusskolas beigšanas mūzikas ceļš aicināja uz Rēzeknes mūzikas visusskolu, kur Maija apguva kora diriģēšanas specialitāti un  dziedāšanas skolotāja iemaņas (1969- 1974), paralēli mācībām Maija darbojās pedagoģijas jomā gan kā Viļānu bērnudāza audzinātāja, gan Liepu skolā un Nautrēnu skolā kā mūzikas skolotāja. Līdz  1973. gadā dzīves gaitas Maiju aizveda uz Rēzekni, uzsākot darba gaitas Rēzeknes 2. vidusskolā. Bet kopš 1979. gada par skolotājas darbavietu bija kļuvusi Rēzeknes 1. vidusskola, līdz pat skolas reorganizācijai. Šajā laika posmā Maija ne tikai audzināja meitu un dēlu, bet ieguva gan augstāko izglītību J. Kalnbērziņa Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, gan Izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā, studējot Latvijas Universitātē. Kopš 2015.gada Maija strādāja Rēzeknes sākumskolā, aktīvi iesaistot skolēnus interešu izglītībā, vadot metalafonistu ansambli, darbojoties dienas pagarinātajā grupā, sniedzot atbalstu kolēģiem un jaunākā vecuma bērniem.
Kā pedagogu Maiju Dedeli raksturoja augsta profesionalitāte, pašaizliedzīgums, muzikalitāte, atsaucīgums un prasīgums pret sevi un izglītojamajiem. Skolotāja mācīja bērniem mīlēt mūziku, cienīt vērtības, novērtēt tikumus un mīlestību pret savu dzimto zemi. Skolotājas Maijas Dedeles vadībā kori, vokālie un instrumentālie ansambļi bija piedalījušies dažāda līmeņa (skolas, pilsētas, novada, valsts) skatēs un konkursos, kur skolēni atklāja augstu māksliniecisko sagatavotību.
1983. gadā 4. – 8. klašu koris zonālājos Dziesmu svētkos izcīnīja 3. vietu. 1984. gadā republikāniskajos skolēnu Dziesmu svētkos 4.- 8.klašu koris iekļuva finālā un tika apbalvots  ar Goda rakstu. 1988. gadā zēnu vokālais ansamblis piedalījās konkursā Maskavā un saņēma apbalvojumu. 90.-jos gados skolotājas audzēkņi vairkkārt piedalījās valsts līmeņa pasākumos un ieguva godalgotas vietas. 2000.gadā skolotājas izglītojamie piedalījās valsts līmeņa pasākumā “Aiviekstes lakstīgala -2000” un ieguva 2.vietu, kā arī godalgotas vietas pilsētas un novada skatēs.
Par sasniegumiem pedagoģiskajā darbā, estētiskajā un tikumiskajā audzināšanā skolotāja Maija Dedele bija saņēmusi vairākus Rēzeknes pilsētas domes, Izglītības pārvaldes  Atzinības rakstus un apbalvojumus. Taču vislielākais apbalvojums bija skaisti nodzīvots mūžs, laiks un mīlestība, kas ziedoti ģimenei, darbam un dziesmai.

Lai ar pavasara putnu dziesmām debesīs paceļas skolas bērnu un kolēģu PALDIES par kopā izdziedāto, piedzīvoto, pārdzīvoto…
Izsakām visdziļāko līdzjūtību un skumju brīdī esam kopā ar Maijas Dedeles ģimeni un tuviniekiem.

Rēzeknes sākumskolas kolektīvs

Pieslēgšanās saite:  https://meet.google.com/gxg-wgpm-saw
(Lai pieslēgtos, nepieciešams google konts)

Rēzeknes sākumskolas 1.d, 1.m (Zoom platforma) un 4.m (Google Meet platforma) klases skolēniem 2021.gada 31.martā iniciatīvas ”Latvijas skolas soma” ietvaros notika muzikāli izglītojoša tiešsaistes nodarbība “No trokšņa līdz skaņdarbam” kopā ar Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi Kristapu Catlaku. Izglītojošās nodarbības mērķis bija veicināt bērnu piederības sajūtu gan latviešu tautas mantojumam – Kultūras kanonā iekļautajām latviešu tautas dziesmām, gan izjust piederību Liepājas un Kurzemes mūzikas dzīves vērtībām.
Muzikāli izglītojošajā nodarbībā “No trokšņa līdz skaņdarbam” skolēniem tika dota iespēja palīdzēt  Liepājas Simfoniskajam orķestrim, kurš nonācis sarežģītā situācijā. Tuvojoties koncertam, orķestris ir sapratis, ka viņiem steidzami trūkst kādas latviešu tautasdziesmas pavadījums, tādēļ skolēniem būs jānāk palīgā! Jau nodarbības sākumā skolēni saņēma vēstuli no orķestra ar īpašu uzdevumu: izveidot muzikālo pavadījumu koncerta noslēguma skaņdarbam. Tāpēc, izmantojot pašu izvēlētos, skanošos priekšmetus, skolēni  nodarbībā iepazina ritma radīšanas pamatprincipus un, aktīvi līdzdarbojoties, nonāca no abstrakta trokšņa līdz pilnvērtīgam skaņdarbam. Piecdesmit minūšu ilgajā nodarbībā skolēni praktiski darbojās, pielietojot mūzikas stundās jau apgūtās zināšanas un iepazīstot latviešu tautas mantojumu – tautasdziesmas.
Nodarbības otrajā daļā skolēniem pievienojās kāds noslēpumains viesis – Baltijā senākā orķestra, “Liepājas Simfoniskā orķestra” mūziķis Kristaps Catlaks, kurš pastāstīja par savu lomu orķestrī, kā arī iepazīstināja ar sava instrumenta spēli, kopā ar skolēniem atskaņojot viņu apgūto tautasdziesmu “Bēdu manu, lielu bēdu”.
Raitis: “Man šī nodarbība ļoti patika. Es uzzināju par jauniem mūzikas instrumentiem, kā var izveidot savu mūzikas instrumentu.”
Patrīcija: “Man patika šī nodarbība, jo es uzzināju, kā skan klarnete. Aizraujoši bija radīt mūzikas ritmus, kā arī  patika klausīties un spēlēt mūsu 4.m klases orķestri.”
Agnija: “Man ļoti patika darināt ritmu dziesmai “Bēdu manu lielu bēdu”. Es uzzināju vairākus faktus par Liepājas koncertzāli “Lielais Dzintars”.”
Demija: “Pats interesantākais bija tad, kad mēs izdomājām savu mūzikas ritmu un, kad atbildējām uz uzdotajiem jautājumiem. Ļoti patika, kā mākslinieks spēlēja klarneti. Bija jauki un jautri! Es uzzināju, kādus skaņdarbus spēlē Liepājas Simfoniskajā orķestrī. Iepazinu dažus instrumentus, kādus spēlē orķestrī.”
Beāte: “Man bija interesanti, kad mēs mēģinājām uzminēt tautasdziesmu. Es uzzināju vairāk par Liepājas koncertzāli un lielo orķestri.”
Megija: “Man patika kā spēlēja klarneti un  mums pašiem bija iespēja izdomāt ritmu dziesmai “Bēdu manu lielu bēdu.”
Valters: “Man patika šī nodarbība, jo mēs veicām dažādus muzikālās izjūtas uzdevumus un iepazināmies ar skaistu instrumentu – klarneti.”
Paldies Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķiem un mūziķim Ievai Uhavicai un Kristapam Catlakam  par izzinošo, interesanto, aizraujošo muzikāli izglītojoša tiešsaistes nodarbību “No trokšņa līdz skaņdarbam”!

Rēzeknes sākumskolas 4.m klases audzinātāja Alise Ārgule
Rēzeknes sākumskolas bibliotekāre/ skolotāja Inta Lāce

Rēzeknes sākumskolas 4.d klasei 2021.gada martā iniciatīvas „Latvijas skolas soma” ietvaros notika muzejpedagoģiskā nodarbība “Iluzionisma teātris un muzejs “Mystero””, kuru piedāvāja SIA “International Show Production”.
Nodarbības “Iluzionisma teātris un muzejs “Mystero”” laikā burvju mākslinieki Dace un Enrico Pecoli (Pezzoli) iepazīstināja skolēnus ar burvju skatuves mākslas noslēpumiem, jomas attīstības vēsturi Latvijā – par spilgtākajiem Latvijas iluzionistiem 19. gs., 20. gs sākumā un pasaulē, skolēni uzzināja oriģinālās iluzionisma skatuves mākslas žanru daudzveidību un izteiksmes līdzekļus, kāds bija pirmais populārākais burvju triks pasaulē, redzēja tā demonstrējumu, bija liecinieki cilvēka levitācijas iespējamībai un bija daļa no “trīsgalvainas Amazones džungļu puķes” ilūzijas.
Virtuālās ekskursijas laikā skolēniem bija iespēja izstaigāt maģisko Iluzionisma muzeju- teātri divos stāvos, kā arī ieskatīties slavenā amerikāņu iluzionista Hudini atslēgu noslēpumu kambarī un uzzināt, kurš burvju mākslinieks pirmais izdomāja burvju Kino trikus.
Markuss: “Mana visspilgtāko iespaidu radīja muzeja apskate no iekšpuses! Interesanti bija uzzināt, kā senajos laikos ģērbās burvju mākslinieki! Man iepriecināja, ka es uzzināju jaunu triku ar krūzēm!”
Damiāns: “Man interesanti bija vērot burvju mākslinieku demonstrējumus. Es iemācījos trīs trikus un uzzināju, kā strādā daži triki. Man ļoti patika, gribētu aizbraukt arī ciemos!”
Raimonds: “Man patika plakāti par burvju māksliniekiem, jo tie bija neparasti. Aizraujoša bija daļa, kurā tika stāstīts par to, kā attīstījās burvju māksla pirms mūsu ēras un līdz mūsdienām. Bija interesanti klausīties, kur tika stāstīts par Latvijas burvju māksliniekiem, jo es uzzināju, ko bija sasnieguši mūsu tautas burvju mākslinieki. Tad kad nodarbības beigās mākslinieki stāstīja par savu Burbuļu šovu, man gribējās to noskatīties, jo tas likās interesanti.”
Emīlija: “Noskatoties video ekskursiju, es uzzināju, ka burvjiem ir arī jāzina ķīmija un ka senos laikos burvjus uzskatīja par raganām. Man ļoti patika, kā izskatījās vecie burvju tērpi, jo mūsdienās tādus nevalkā. Bija ir interesanti triki ar rokām. Es ļoti gribētu aizbraukt uz viņu burbuļu šovu!”
Aksels: “Interesanta bija ekskursija “Zelta istabā”. Parādīja ļoti daudz interesantu priekšmetu un komplektu burvju triku veikšanai. Triks ar pirkstiņiem bija ļoti jautrs un interesants. Uzzināju par latviešu burvju māksliniekiem. Viņi bija ļoti populāri un veiksmīgi iluzionisti. Ļoti patika “Mistērijas istaba” un ziepju burbuļu šovs. Gribētu aizbraukt uz Mystero iluzionisma teātri.”

Paldies burvju māksliniekiem Dacei un Enrico Pecoli (Pezzoli) par noslēpumaino, izzinošo, oriģinālo muzejpedagoģisko nodarbību!

Rēzeknes sākumskolas
bibliotekāre/ skolotāja Inta Lāce

 

Rēzeknes sākumskolas 2.klasēm 2021.gada 26.martā un 4.a, 4.d klasei 01.aprīlī  iniciatīvas „Latvijas skolas soma” muzejpedagoģiskās programmas “Lieldienu tradīciju iepazīšana” ietvaros notika tiešsaistes (ZOOM platformā) nodarbība “Ceļā uz Lieldienām”, kuru piedāvāja Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs.
Nodarbībā skolēni iepazinās ar latviskās Lieldienu tradīcijas pievilcību pavasarīgajā muzeja vidē, Kurzemei raksturīgo “Putnu dzīšanu”, Lieldienu spēka zīmēm, mācījās kā atšķirt Lieldienu šūpoles no parastajām, kāpēc mainās svētku datums. Nodarbībā bija aizraujošais, interesantais “Olas praktikums”, kur skolēni darbojās arī praktiski,  izmantojot dzijas dzīparu un zarainu žagariņu, vēroja Lieldienu tradīciju ar olām, ļauno garu aizdzīšanu un vēlmju iesiešanu zariņā. Skolēni ir sajūsmā, ka nodarbība notika dabā, jo redzēja gan netiešo ciemiņu- vāveri,  gan lidojam putnu baru. Atbildēja arī uz sagatavotiem Kahoot jautājumiem un pildīja uzdevumu par spēka zīmēm. Uzzināja, ka Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā ir 25000 priekšmetu, kā svin Lieldienas ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs.
Gustavs: “Ļoti patika Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja piedāvātā nodarbība. Īpaši tagad gribu izmēģināt olu krāsošanu ar ziediem un ogām. Liels paldies par piedāvāto iespēju!”
Viktorija: “Man patika praktiski darboties, patika muzejs un redzēt jaunus cilvēkus.”
Liene: “Man ļoti interesanti bija uzzināt un skatīties par Lieldienu tradīcijām, iepazīt Ventspils muzeju. Es labprāt gribētu apmeklēt muzeju kopā ar savu ģimeni. Man patika “Olas praktikums”, kur bija jāizmanto zaraino zariņu.”
Daniels: “Man ļoti patika nodarbība. Patika klausīties par apaļajiem ēdieniem.”
Anete: “Man patika Lieldienu spēles un senie stāsti. Īpaši man patika stāsts par zelta oliņu.”
Matīss: “Nodarbība bija ļoti interesanta! Patika, kā ap žagariņu tinām dziju un uzzinājām, ko nozīmē ar šo zaraino žagaru “Putnus dzīt”.”

Paldies muzejpedagoģei Rebekai Busulei par interesanto, izzinošo, aizraujošo nodarbību, kas iedvesmoja skolēnus, par iespēju darboties arī praktiski!

Rēzeknes sākumskolas
bibliotekāre/ skolotāja
Inta Lāce

 

 

 

Rēzeknes sākumskolā 2020./2021. mācību gadā turpinās Eiropas Sociālā fonda projekta 2.posma īstenošana “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”. Projekta ietvaros tiek īstenotas divas jomas: Multidisciplinārā joma, STEM un vides joma. Tiek īstenoti arī atbalsta pasākumi Rēzeknes sākumskolā, ko nodrošina atbalsta personāls: pedagoga palīgs (1.-4.klase), logopēds (1.-3.klase) un psihologs (1.-6. klase).

Rēzeknes sākumskolā atbalsta personāls-psihologs attālināto mācību laikā nodrošina konsultācijas, emocionālu atbalstu skolēniem, skolēnu vecākiem un skolotājiem, vada klasēm nodarbības tiešsaistes stundās “Kā palīdzēt sev justies labāk, ja ir stress?” Sniedz ieteikumus attālinātās mācīšanās laikā skolēniem, skolotājiem un skolēnu vecākiem, individuālu atbalstu. Veic anketēšanu, izpētes datu apstrādi un analīzi.
Rēzeknes sākumskolā atbalsta personāls-psihologs 2021.gada 15.martā vadīja tiešsaistes semināru (Zoom sanāksme) skolēnu vecākiem “Kā atbalstīt savu bērnu attālināto mācību laikā?” Seminārā tika runāts par tādām tēmām: kā pandēmija ietekmē mūsu dzīvi, kas rada stresu, par sadarbību: skolēns-skolotājs-vecāks, kā radīt drošības izjūtu bērnam, rūpēties pašiem par savu labsajūtu (psihisko un fizisko veselību), par prioritāšu plānošanu, miegu, miega kvalitāti, regulāru ēšanu, fiziskām aktivitātēm, radošām aktivitātēm/ pašizpausmi, laiku atpūtai, par komunikāciju ar citiem/ laiku vienatnē, sakārtotu vidi mājās, rūpēm par savu izskatu, miera un labsajūtas aktivitātēm, efektīva distresa pārvarēšanas metodēm, kā radīt drošības izjūtu bērnam, interneta atkarības simptomiem. Analizēti gan vecāku aptaujas rezultāti, gan skolēnu aptaujas rezultāti par viedierīču lietošanas paradumiem: tika sniegti ieteikumi vecākiem interneta atkarības pārvarēšanā skolēniem, Plisko A. (2020) pētījuma atziņas, kā pārvarēt atkarību no viedierīcēm (ieteikumi bērniem), līdzjūtība pret sevi, kā sagatavot bērna datoru un viedierīces drošākām  mācībām  tiešsaistē.

Paldies Rēzeknes sākumskolas psihologam par atbalsta pasākumiem skolēniem, vecākiem un skolotājiem!

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.2.2/16/I/001 “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” SAM: 8.3.2. – Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai.

Rēzeknes sākumskolas
bibliotekāre/ skolotāja Inta Lāce

“Es esmu pirms visām krāsām, kuras cilvēki gaida.  Pelēkā rītā  viņi gaida
sauli, pelēkā naktī – mēnesi. Pelēkā pavasarī viņi gaida ziedus (..).
Es esmu Pelēkais, un manis dēļ cilvēki meklē citas krāsas.”
/Fragments no Imanta Ziedoņa “Pelēkā pasaka”/

Rēzeknes sākumskolā 2021. gadā no 08. līdz 12. martam attālinātajā mācību laikā norisinājās krāsu nedēļa “Pavasara ieskaņās”. Kad dabā redzamas vien pelēcīgās krāsas, sākumskolas skolēnu līdzpārvalde aicināja ikvienu savā apģērbā vai aksesuārā akcentēt pavasara krāsas un nedēļu pavadīt krāsaini, brīnumaini, radoši, pavasara ieskaņu radot gan tiešsaistes stundās, gan atklājot savu māksliniecisko sniegumu individuāli.

Rēzeknes sākumskolā krāsu nedēļā:

• pirmdiena – pavasarīgi zilā diena, jo zilā krāsa ir gudrības, radošuma un apņēmības simbols,
• otrdiena – pavasarīgi baltā diena, jo baltā krāsa ir gaismas un visa jaunā sākuma simbols,
• trešdiena – pavasarīgi zaļā diena, jo zaļā krāsa ir veselības, veiksmes, drošības un izaugsmes simbols,
• ceturtdiena – pavasarīgi dzeltenā diena, jo dzeltenā krāsa ir optimisma, gaišuma un laimes simbols,
• piektdiena – pavasarīgi sarkanā diena, jo sarkanā krāsa ir enerģijas, drosmes, spēka, prieka un mundruma simbols.

Dienas krāsu tika aicināti iekrāsot arī ikdienas darbos lasot, zīmējot, līmējot, dziedot, pastaigājoties, sportojot u.c!

Skolotāji, skolēni un vecāki ar lielu atsaucību, kreatīvām, oriģinālām idejām, spilgtāku ikdienu iekrāsoja pavasara krāsas apģērbā, aksesuāros, kulinārijas meistarklasēs, bildēs, fona attēlos un mākslas darbos.

Paldies skolas vadībai, skolēnu līdzpārvaldei, skolotājiem, skolēniem un skolēnu vecākiem par atsaucību un līdzdalību!

 Video: Rēzeknes sākumskolā krāsu nedēļa “Pavasara ieskaņās”. (Autori: A.Ārgule, I.Lāce, A.Rancāne)

Rēzeknes sākumskolas direktores vietniece
 izglītības jomā Gunita Ozoliņa,
Rēzeknes sākumskolas
 bibliotekāre/skolotāja Inta Lāce

Rēzeknes sākumskolas 4.m (24.02.2021.), 1.a (26.02.2021.), 4.a, 5.a, 5.d, 5.m, 6.a un 6.m2 (03.03.2021.) klases skolēni iniciatīvas „Latvijas skolas soma” ietvaros skatījās zinātniskā teātra tiešsaistes izrādi “Zinātnes un mākslas krustpunkti”, kuru piedāvāja: Laboratorium.lv.

Interaktīvā nodarbībā skolēni uzzina, kā mūsdienās zinātne palīdz veidot filmas un teātra izrādes. Par pamatu tika ņemta Latvijas vēsturiskā pilnmetrāžas spēlfilma “Dvēseļu putenis”. Kas nepieciešams, lai radītu ticamus efektus un pēc iespējas precīzāk attēlotu filmā redzamos notikumus.

Skolēni uzzina, kā gatavo mākslīgās asinis, speciālus degošos šķidrumus, kā veido grimu: mākslīgu, elastīgu, reālistisku rētu un mākslīgo ādu. Tā ir māksla un zinātne, ko speciālisti veic aizkulisēs, lai pēc iespējas precīzāk attēlot filmā redzamos efektus. Skolēni aizrautīgi vēroja piecus eksperimentus un saprata, ka, lai eksperiments būtu izdevies, ir nepieciešamas precīzas sastāvdaļas un aprēķini. Uzzināja, ka filmās uzņemas arī kaskadieri. Spēlfilmā “Dvēseļu putenis” ir redzama aina, kā ilgstoši deg cilvēks. Kaskadiera degšanu filmēja ik pēc 2 sekundēm, taču no dažādiem rakursiem. Tad kadri tiek samontēti kopā, un sanāk fragments no filmas. Uzzināja, ka drēbes vispirms sasmērē ar speciālu šķidrumu, taču ādu ar gēlu, kas pasargā no apdegumiem. Visam pamatā, attēlojot degšanu, ir drošība,  precīzas sastāvdaļas un aprēķini! Mākslinieks demonstrēja arī specefektus no citām filmām, piemēram, kā var uztaisīt mākslīgo sniegu (1984. gada tehnoloģija). Daudziem skolēniem izbrīnu radīja tas, ka pilnmetrāžas spēlfilmu “Dvēseļu putenis” filmēja 5 gadus (2014.-2019.), kā arī tas, cik daudz mākslīgo asiņu (10 litri) bija nepieciešams, lai attēlot filmā redzamos specefektus.

Santa atzīst: “Nodarbība bija brīnišķīga! Man visvairāk patika mākslinieka demonstrējums, kā veidot uguni un mākslīgās asinis. Tas bija lieliski! Šajā nodarbībā uzzināju vairāk par fiziku un ķīmiju.”

Markuss: “Man šajā nodarbībā patika, ka mums stāstīja un rādīja, kā veido specefektus, neizmantojot datoru. Man bija ļoti interesanti!”

Marta: “Man vienmēr ļoti gribējās noskaidrot, kā filmā veido mākslīgās asinis un šodien man bija iespēja uz to paskatīties. Es arī uzzināju, kā var likt degt rokai, to neapdedzinot. Man ļoti patika un noteikti vēlos vēl šādas nodarbības!”

Paldies aktierim, ķīmiķim Vladislavam Šavlovskim par aizraujošo, izglītojošo, zināšanām bagāto nodarbību un eksperimentiem, kas ieinteresēja skolēnus!

Paldies Rēzeknes sākumskolas iniciatīvas „Latvijas skolas soma” koordinatorei Gunitai Ozoliņai, Rēzeknes sākumskolas 1., 4., 5., 6. klašu audzinātājām par sadarbību!

Rēzeknes sākumskolas
bibliotekāre/ skolotāja Inta Lāce

Kad dabā redzamas vien pelēcīgās krāsas, Rēzeknes sākumskolas skolēnu līdzpārvalde aicina iekrāsot ikdienu un savā apģērbā vai aksesuārā akcentēt pavasara krāsas.

Dienas krāsu iekrāso arī ikdienas darbos lasot, zīmējot, līmējot, dziedot un sportojot!